Vieta, kur laiks palēninās
“Šeit nav jāsteidzas. Ir tikai upīte, pirts dūmi un cilvēki, kas beidzot atceras, kā izskatās klusums.”
Iedomājies: piektdienas vakars. Tu atver vārtus, un pilsētas troksnis paliek aiz muguras. Priekšā — 3 hektāri meža, pļavu un upes līkumu. Banketu zāle ar kamīnu jau silta, pirts kurināta, un vakariņas gatavas.
Šī nav viesnīca ar recepciju un piecām zvaigznēm pie durvīm. Tā ir vieta, ko saimnieki uztur paši, ar savām rokām, un tāpēc tā jūtas kā mājas — tikai ar pirti un upi.



